Kas ir antioksidanti?

• Antioksidanti – tās ir ķīmiskas vielas, kas cīnās ar oksidēšanās procesiem mūsu šūnās. Galvenais antioksidantu avots ir dažādi augu izcelsmes produkti, taču tie veidojas arī cilvēku organismā. Vairums no mums ir pazīstami ar C un E vitamīniem, beta karotīnu, kā arī minerāliem selēnu un mangānu, taču antioksidanti ir arī nutrienti un tādas ķīmiskas vielas kā flavonoīdi, fenoli, polifenoli un fitoestrogēni.
• Katrs antioksidants iedarbojas atšķirīgi, taču kopā tie veido komandu, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Tie novērš oksidēšanās procesus, kas bojā mūsu organisma šūnas un ģenētisko materiālu to iekšienē. Mūsu ķermenis izstrādā brīvos radikāļus, kad pārstrādā ēdienu, kā arī saskarsmē ar saules gaismu un toksīniem – tādiem kā dūmi, apkārtējās vides piesārņojums un alkohols. Antioksidanti kavē brīvo radikāļu veidošanos vai aktīvi ar tiem mijiedarbojas, tādējādi neitralizējot to kaitīgo iedarbību.
• E vitamīns ir atrodams taukvielās (taukos šķīstošs). Tas cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kas uzbrūk mūsu šūnu sieniņās esošajām taukvielām, kā arī novērš zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna pārvēršanos formā, kas noved pie asinsvadu sieniņu sabiezēšanas (oksidētais holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām), tā veicinot sirds un asinsvadu slimību rašanos. Vitamīnu E satur nešķelti graudi, augu eļļas (olīvu, saulespuķu, rapšu), rieksti, dārzeņi un zaļumi.
• Vitamīns C ir ūdenī šķīstošs. Tas kavē ļaundabīgo audzēju attīstību vēdera, plaušu un gremošanas sistēmās. C vitamīnu satur zaļi dārzeņi, tomāti un citrusaugļi – tādi kā apelsīni un greipfrūti. Lietojiet termiski neapstrādātus produktus, tādos saglabājas vairāk noderīgu vielu. Ja temperatūra pārsniedz 40 grādus, aktivizējas oksidējošo fermentu graujošā iedarbība.
• Beta karotīns ir taukos šķīstošs karotinoīds (tie ir dzeltenie, oranžie un sarkanie pigmenti augļos un dārzeņos). Mūsu organisms to pārvērš retinolā (A vitamīnā), kas rūpējas par mūsu redzi. Beta karotīnu satur augļi, graudi, burkāni, kabači, spināti un svaigi dārzeņi.
• Likopīns ir karotinoīds, kas kavē ļaundabīgo audzēju attīstību prostatā, plaušās un piena dziedzeros. Teicams likopīna avots ir termiski apstrādāti tomāti, tajos likopīns atrodas mūsu organismam vieglāk pieejamā formā. Vienmēr pievienojiet tomātiem olīvu vai citu eļļu, jo likopīni labi šķīst taukos. Tas palīdz mūsu organismam efektīvāk uzņemt šo barības vielu.
• Selēns atrodas augsnē un ūdenī, šis minerāls ir nepieciešams normālai vairogdziedzera darbībai. Pētījumi apliecina, ka selēns kavē ļaundabīgo audzēju veidošanos, īpaši plaušās, resnajā zarnā un prostatā. Selēnu satur graudi, sīpoli, ķiploki, rieksti, sojas pupiņas, jūras produkti, gaļa un aknas.
• Augļos un dārzeņos ir atrasti vairāk nekā 4000 dažādi flavonoīdi. Katrs augs tos satur savādākā kombinācijā. Tie kavē ļaundabīgo audzēju attīstību, kā arī saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, kataraktu, artrītu, insultu, atmiņas zudumu un dažādām infekcijām. Flavonoīdus satur zaļā tēja, vīnogas, āboli, sarkanvīns, šokolāde un ogas.
• Taukskābe Omega-3 aizsargā no sirds un asinsvadu slimību, insulta, artrīta, kataraktas, kā arī ļaundabīgo audzēju veidošanās, bet Omega-6 no ekzēmām, psoriāzes un osteoporozes. Šīs neaizvietojamās taukskābes cīnās pret iekaisuma procesiem mūsu organismā, taču mūsu organisms pats tās nesintezē, tās ir atsevišķi jāuzņem no ārienes. Diemžēl pārsvarā cilvēki ar pārtiku uzņem daudz vairāk Omega-6 un daudz mazāk Omega-3 nekā būtu nepieciešams. Vienkārši ņemiet vērā, ka sabalansēta attiecība ir 4 daļas Omega-6 pret vienu daļu Omega-3. Taukskābes satur:
• Omega-3: lasis, tuncis, sardīnes, valrieksti,
• Omega-6: augu eļļa, rieksti, mājputnu gaļa.

Nav komentāru

Komentēt